šŸŒ±GMODebate.org Eugenikas izpēte

Filozofija šŸƒ Dabas aizstāvÄ«bā

Intelektuālās klusÄ“Å”anas pārtraukÅ”ana par šŸ§¬ eugeniku

2021. gadā vairākas zinātniskās organizācijas drosmÄ«gi pasludināja Ä¢MO diskusiju beiguÅ”os, norādot uz anti-Ä¢MO aktivismu, kas acÄ«mredzami izplēn. Bet vai klusÄ“Å”ana nozÄ«mē piekriÅ”anu?

American Council on Science and Health, Alliance for Science un Genetic Literacy Project, starp citiem, paziņoja:

ĢMO debates ir beiguŔās

Kamēr Ä¢MO debates ir vārÄ«juŔās gandrÄ«z trÄ«s desmitgades, mÅ«su zinātniskie dati norāda, ka tās tagad ir beiguŔās. Anti-Ä¢MO kustÄ«ba reiz bija kultÅ«ras milzis. Bet laikam ritot, aktÄ«vistu grupas, kādreiz tik ietekmÄ«gas, Ŕķiet arvien nevainÄ«gākas.

Lai gan mēs joprojām dzirdam dažus vaidējumus, tie galvenokārt nāk no nelielas grupas. Lielākajai daļai cilvēku vienkārÅ”i nerÅ«p Ä¢MO.

šŸŒ±

GMODebate.org tika dibināts 2022. gadā, lai veicinātu intelektuālu dabas aizsardzību caur filozofiju.

Pamanot zinātnisko organizāciju 2021. gada apgalvojumus, ka Ä¢MO debates ir beiguŔās, autors atklāja, ka daudzi dabas un dzÄ«vnieku aizstāvji patiesÄ«bā klusē par Ä¢MO un dzÄ«vnieku eugeniku.

Vai tās ir himēriski dzÄ«vnieki (Inf'OGM: Bioētika: himēriski dzÄ«vnieki, kas ražo cilvēka orgānus) vai iPS Ŕūnas, kas veicina masveida eugeniku (Inf'OGM: Bioētika: Kas slēpjas aiz iPS Ŕūnām?), vegani neko nesaka! Tikai trÄ«s pret dzÄ«vnieku eksperimentiem vērstas asociācijas (un es pats) ir uzrakstÄ«juÅ”i viedrakstus un veikuÅ”i nozÄ«mÄ«gu aktivismu Senātā.

Olivier Leduc no OGMDangers.org

Veganu šŸ„— klusÄ“Å”ana

Filozofisks izmeklējums atklāja, ka viņu klusÄ“Å”ana, visticamāk, nav vienaldzÄ«bas sekas, bet gan pamatÄ«ga intelektuāla neiespējamÄ«ba, ko mēs pētām savā rakstā Veganu šŸ„— klusÄ“Å”ana.

Sciencisma izpēte

GMODebate.org projekts ir daļa no plaŔāka filozofiska pētÄ«juma par sciencismu, filozofisko šŸ§¬ eugenikas sakni.

Dibinātājs jau kopÅ” 2006. gada ir ilgstoÅ”s brÄ«vās gribas aizstāvis, strādājot NÄ«derlandes kritiskajā blogā šŸ¦‹Zielenknijper.com, kas pētÄ«ja eugeniku cilvēku kontekstā.

GMODebate.org projekts iedziļinās sciencisma filozofiskajos pamatos, zinātnes atbrīvoŔanas no filozofijas kustībā, anti-zinātnes narratīvā un mūsdienu zinātniskās inkvizīcijas formās.

Daniel C. Dennett Charles Darwin Čārlzs Darvins vai Denjels Denets?

GMODebate.org satur eBook no populāras tieÅ”saistes filozofijas diskusijas ar nosaukumu Par zinātnes absurdo hegemōniju, kurā slavenais filozofijas profesors Daniels C. Dennets (pazÄ«stams pēc bestselera Darvina bÄ«stamā ideja) piedalÄ«jās, aizstāvot sciencismu.

Tiem, kas interesējas par Daniela C. Dennett uzskatiem, nodaļā Denneta aizstāvÄ«ba pret šŸ§ āƒ¤ kvaliju noraidÄ«Å”anu ir vairāk nekā 400 ziņu, diskutējot par Dennett filozofiskā koncepta kvaliju noraidÄ«Å”anu.

Grāmata bez beigāmā€¦ Viena no populārākajām filozofijas diskusijām jaunākajā vēsturē.

šŸ“² (2025) Par zinātnes absurdo hegemōniju Avots: šŸ¦‹ GMODebate.org | Lejupielādēt kā PDF un ePub

ĢMO diskusiju veicināŔana

Filozofisks izmeklējums: Globāla aptauja

2024. gada 27. jūnijs dibinātājs uzsāka globālu filozofisku izmeklējumu par eugenikas un ĢMO vīziju starp tiem, kas strādā dabas aizsardzības un dzīvnieku aizsardzības organizācijās visā pasaulē.

Å im nolÅ«kam tika izstrādāta uzlabota AI komunikācijas sistēma, kas pārveidoja filozofiskā izmeklējuma procesu tāpat kā tastatÅ«ra revolucionizēja rakstÄ«Å”anu. Sistēma tulkoja nodomu sarunai piemērotā, saprotamā valodā ar tādu kvalitāti, kas pat iespaidoja rakstnieku ParÄ«zē, šŸ‡«šŸ‡· Francijā.

Au fait, votre franƧais est excellent. Vous vivez en France ? (JÅ«su franču valoda ir teicama. Vai esat no Francijas?)

Projekts ļāva gÅ«t dziļas sarunas ar cilvēkiem desmitiem tÅ«kstoÅ”u dabas aizsardzÄ«bas organizāciju visā pasaulē, un tika atklāts, ka daudzas organizācijas patiesÄ«bā klusē par Ä¢MO un dzÄ«vnieku eugeniku, vienlaikus izrādot dziļu entuziasmu un interesi par filozofisko izmeklējumu.

Sarunas procesa piemēram noklikŔķiniet uz zemāk esoŔās saites:

DJ White (2024) Saruna ar DJ White, Greenpeace USA līdzdibinātāju.

šŸ¦‹ GMODebate.org: JÅ«su uzmanÄ«ba uz lieliem eksistenciāliem draudiem apzinÄ«gai dzÄ«vei uz Zemes ir dziļi pārliecinoÅ”a. Kā jÅ«s redzat filozofijas lomu Å”o draudu risināŔanā? Vai atjaunota uzmanÄ«ba filozofiskajiem izmeklējumiem jÅ«ras saglabāŔanā varētu palÄ«dzēt pārorientēt centienu no tehno-nākotnēm, kas nekad nepastāvēs uz apziņas un abstraktās komunikācijas dziļajām realitātēm?

DJ White: Es uzskatu, ka filozofija galvenokārt bÅ«s svarÄ«ga, lai salÄ«dzinoÅ”i nelielu skaitu cilvēku padarÄ«tu hiperefektÄ«vus un paÅ”upurÄ«gus, un lielā mērā bez ego, lai darÄ«tu iespējamo, lai sliktas situācijas padarÄ«tu mazāk sliktas. Å Ä« ir efektÄ«visma pamatmotivācija. Nelielā mērā varētu ieinteresēt vairākus procentus cilvēku par Ŕādām idejām, bet tikai ļoti nedaudzi spētu darboties kā apzināti pārmaiņu aÄ£enti. Tas atŔķiras no aktÄ«vista priekÅ”stata par kustÄ«bu sākÅ”anuā€¦ kas var darboties, bet tikai dažām problēmu kategorijām, un bieži vien bÅ«s kontraproduktÄ«va.

šŸ¦‹ GMODebate.org JÅ«su pieredze ar jÅ«ru filozofu Džonu C. Lili un jÅ«su paÅ”u pionierisks darbs delfÄ«nu intelekta pētÄ«jumos ir aizraujoÅ”s. Ir iespaidÄ«gi domāt, ka jÅ«su laboratorija bija pirmā, kas pēc cilvēku testÄ“Å”anas standartiem parādÄ«ja paÅ”apziņu necilvēkam. Šāda veida revolucionārs darbs, apvienojot filozofiju un empÄ«riskos pētÄ«jumus, ir tieÅ”i tas, kas, mÅ«suprāt, nepiecieÅ”ams, lai risinātu sarežģītās problēmas, ar kurām mÅ«su okeāni saskaras Å”odien.

Filozofs Džons C. Lili Filozofs Džons C. Lili

DJ White: Tagad Ŕādām lietām, iespējams, nav daudz laika. It Ä«paÅ”i, un tas jums var Ŕķist satriecoÅ”i, es nedomāju, ka filozofiski un pētnieciski sasniegumi bÅ«s pietiekami, lai apturētu iznÄ«cÄ«bu, nedz arÄ« jebkāda veida cilvēces apgaismÄ«ba kopumā. DrÄ«zāk atseviŔķi indivÄ«di varētu mēģināt vadÄ«t notikumus ar jebkādām metodēm, ko viņi var iedomāties. PriekÅ”stats, ka augsta karmas intelektuāļi izveidos paradigmu, ko pasaule tad spontāni seko, Å”obrÄ«d ir vēl viena maldu kategorija, attiecÄ«bā uz paÅ”reizējo ekoloÄ£isko stāvokli. Å is skatÄ«jums vairumam ir pretrunÄ«gs.

šŸ¦‹ GMODebate.org JÅ«su pieminētais efektÄ«visms kā atŔķirÄ«gs no aktÄ«visma ir Ä«paÅ”i interesants. Å Ä·iet, tas saskan ar mÅ«su pārliecÄ«bu šŸ¦‹ GMODebate.org, ka mums jāapvieno uzlabota vadÄ«bas teorija ar modernāko filozofiju par morāli, lai veidotu jaunus ceļus dabas un dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bai. Man Ä«paÅ”i interesē, kā jÅ«su efektÄ«visma kurss atgrūž no antropocentrisma un cilvēku eksceptionalisma kā dogmas. Å Ä« pieeja dziļi saskan ar mÅ«su misiju.

DJ White: Å ajā Ä«sajā atbildē bÅ«tu pārāk apjomÄ«gi pilnÄ«bā izklāstÄ«t efektÄ«visma koncepciju. ÄŖsumā, tā balstās uz dzÄ«vÄ«bas ētiku, ko veido pamata apgalvojumi, piemēram, dzÄ«vÄ«ba ir labāka par dzÄ«vÄ«bas trÅ«kumu, sarežģīta ekosistēma ar daudzveidÄ«gu dzÄ«vÄ«bu ir labāka par vienkārÅ”u ar vienŔūņu dzÄ«vÄ«bu un tā tālāk, ļaujot Å”im ietvaram definēt labo un slikto ekoloÄ£iskā kontekstā. Tā skaidri aplÅ«ko dziļo laiku un nākotni uzskata par reālu, bet ne noteiktu, izņemot varbÅ«tÄ«bas ziņā. Tā ir veidota pilnÄ«bā bez atsauces uz cilvēkiem kā Ä«paÅ”u sugu, izņemot to, ka cilvēki ir viena no sugām. Ekscepcionālisma daļa ir parādÄ«ta iepriekŔējā R101 kursā, kurā pierādÄ«ts, ka cilvēki ir maldÄ«gi, ka cilvēku intelekts nav Ä«sta superspēja, ka tehnoloÄ£ijas, visticamāk, netiks uzturētas paÅ”reizējā nozÄ«mē, jo tās nav ilgtspējÄ«gas utt. BÅ«tÄ«bā pirmais kurss ir mācÄ«Å”anās atbrÄ«voties no stereotipiem un muļķīgiem stāstiem, ap kuriem organizēta cilvēku pasaule.

Papildu ieskatus DJ White filozofijā par okeāna saglabāŔanu var atrast Ŕajā podkāstā:

šŸŽ™ļø DJ White: Okeāna EfektÄ«visms Avots: Lielā VienkārÅ”oÅ”ana

Lielākā daļa organizāciju atzina, ka nekad nav padomājuÅ”as par Ä¢MO tēmu, un biežs arguments bija laika trÅ«kums. Tomēr viņu gatavÄ«ba to atzÄ«t un Ä«si apspriest tēmu e-pastos atklāja paradoksu.

Stop Ecocide International

Piemēram, Stop Ecocide International gadījumā atklājās, ka organizācija pat bija sadarbojusies ar Nīderlandes Vāgeningenas Universitātes ģenētiskās inženierijas studentiem, bet nekad nav apspriesta ĢMO tēma, ko daži darbinieki atklāti atzina par dīvainu.

Jojo Mehta

Jojo Mehta, Stop Ecocide International lÄ«dzdibinātāja un izpilddirektore, vēlāk to oficiāli piedēvēja laika trÅ«kumam, vienlaikus izrādot entuziasmu par izmeklÄ“Å”anu.

Kaut arÄ« jÅ«su veiktā izmeklÄ“Å”ana Ŕķiet ļoti interesanta, diemžēl, runājot par mÅ«su iesaisti, man jÅ«s, iespējams, bÅ«s vÄ«lusies.

... ir divi iemesli, kāpēc SEI nevar tieÅ”i iesaistÄ«ties Ä¢MO debatēs: pirmkārt, tā novērstu uzmanÄ«bu no mÅ«su galvenā diplomātiskā mērÄ·a un varētu to apdraudēt; otrkārt, pat ja mēs gribētu, mums nav pieejamo cilvēkstundu, ko veltÄ«t Ŕādai konkrētai problēmai.

Saruna ar Stop Ecocide International izraisÄ«ja rakstu par Ä¢MO balstÄ«to šŸ¦Ÿ odžu sugas iznÄ«cināŔanu, mēģinot sniegt piemēru, kāpēc Ŕīs tēmas apsprieÅ”ana ir svarÄ«ga.

Ekocīds un odžu iznīcināŔanas gadījums BBC jautā: Vai odžu suga ir jāiznīcina no Zemes?

KlusēŔana par ĢMO

Filozofiskā izmeklÄ“Å”ana atklāja, ka lielākā daļa organizāciju patiesÄ«bā klusē par Ä¢MO un dzÄ«vnieku eugeniku, vienlaikus izrādot dziļu entuziasmu par filozofisko izmeklÄ“Å”anu un vēlmi tajā piedalÄ«ties.

MÅ«su raksts KlusÄ“Å”ana šŸ„— vegānu vidÅ« atklāj, ka Ä«stais iemesls klusÄ“Å”anai par Ä¢MO, visticamāk, ir pamatÄ«ga intelektuāla nespēja, nevis laika trÅ«kums.

Ja cilvēks vaicātu Dabai par iemeslu tās radoÅ”ajai darbÄ«bai, un ja tā bÅ«tu gatava klausÄ«ties un atbildēt, tā teiktu ā€” Nevaicā man, bet klusēdams saproti, kā klusēju es, kas nerunāt pieradis.

Secinājumi

Zinātniskajām organizācijām 2021. gadā bija taisnÄ«ba, ka anti-Ä¢MO aktÄ«visms izplēn un ka lielākā daļa cilvēku, pat šŸæļø dzÄ«vnieku aizstāvji un šŸ„— vegāni, par Ä¢MO klusē.

Tas nozīmē, ka Dabai vajadzīga intelektuāla aizstāvība.

šŸ¦‹ GMODebate.org projekts pēta sciēntisma filozofiskās saknes un caur to plaŔāk apÅ”auba antropocentrismu (Ä¢MO kā prakses derÄ«guma tvērumu).

PriekŔvārds /
ā“ šŸŒšŸ“² Grām. āœ–
ChatGPT Perplexity.ai You.com šŸ“‹ PieprasÄ«jums
    EnglishAngļuusšŸ‡ŗšŸ‡øŲ§Ł„Ų¹Ų±ŲØŁŠŲ©ArābuaršŸ‡øšŸ‡¦Š±ŠµŠ»Š°Ń€ŃƒŃŠŗŠ°ŃBaltkrievubyšŸ‡§šŸ‡¾ą¦¬ą¦¾ą¦‚ą¦²ą¦¾BengāļubdšŸ‡§šŸ‡©į€™į€¼į€”į€ŗį€™į€¬BirmieÅ”ummšŸ‡²šŸ‡²BosanskiBosnieÅ”ubašŸ‡§šŸ‡¦Š±ŃŠŠ»Š³Š°Ń€ŃŠŗŠøBulgārubgšŸ‡§šŸ‡¬ÄeÅ”tinaČehuczšŸ‡ØšŸ‡ædanskDāņudkšŸ‡©šŸ‡°franƧaisFrančufršŸ‡«šŸ‡·Ī•Ī»Ī»Ī·Ī½Ī¹ĪŗĪ¬GrieÄ·ugršŸ‡¬šŸ‡·įƒ„įƒįƒ įƒ—įƒ£įƒšįƒ˜GruzÄ«nugešŸ‡¬šŸ‡Ŗą¤¹ą¤æą¤‚ą¤¦ą„€HindihišŸ‡®šŸ‡³HrvatskiHorvātuhršŸ‡­šŸ‡·eestiIgauniskieešŸ‡ŖšŸ‡ŖBahasaIndonēzieÅ”uidšŸ‡®šŸ‡©ItalianoItāļuitšŸ‡®šŸ‡¹×¢×‘×Øי×ŖIvritsilšŸ‡®šŸ‡±ę—„ęœ¬čŖžJapāņujpšŸ‡ÆšŸ‡µŅšŠ°Š·Š°Ņ›ŃˆŠ°KazahukzšŸ‡°šŸ‡æē®€ä½“ĶīnieÅ”ucnšŸ‡ØšŸ‡³ē¹é«”Trad. Ä·Ä«nieÅ”uhkšŸ‡­šŸ‡°ķ•œźµ­ģ–“KorejieÅ”ukršŸ‡°šŸ‡·Š ŃƒŃŃŠŗŠøŠ¹KrievurušŸ‡·šŸ‡ŗLatvieÅ”uLatvieÅ”ulvšŸ‡±šŸ‡»LietuviųLietuvieÅ”ultšŸ‡±šŸ‡¹MelayuMalajieÅ”umyšŸ‡²šŸ‡¾ą¤®ą¤°ą¤¾ą¤ ą„€MaratumršŸ‡®šŸ‡³ą¤Øą„‡ą¤Ŗą¤¾ą¤²ą„€NepālieÅ”unpšŸ‡³šŸ‡µNederlandsHolandieÅ”unlšŸ‡³šŸ‡±BokmĆ„lNorvēģunošŸ‡³šŸ‡“ąØŖą©°ąØœąØ¾ąØ¬ą©€PandžabupašŸ‡®šŸ‡³ŁŲ§Ų±Ų³ŪŒPersieÅ”uiršŸ‡®šŸ‡·polskiPoļuplšŸ‡µšŸ‡±PortuguĆŖsPortugāļuptšŸ‡µšŸ‡¹RomĆ¢năRumāņurošŸ‡·šŸ‡“Š”рŠæсŠŗŠøSerbursšŸ‡·šŸ‡øą·ƒą·’ą¶‚ą·„ą¶½SingālieÅ”ulkšŸ‡±šŸ‡°slovenčinaSlovākuskšŸ‡øšŸ‡°slovenŔčinaSlovēņusišŸ‡øšŸ‡®suomiSomufišŸ‡«šŸ‡®EspaƱolSpāņuesšŸ‡ŖšŸ‡øTagalogTagaloguphšŸ‡µšŸ‡­ą¹„ąø—ąø¢TajuthšŸ‡¹šŸ‡­ą®¤ą®®ą®æą®“ąÆTamilutašŸ‡±šŸ‡°ą°¤ą±†ą°²ą±ą°—ą±TelugutešŸ‡®šŸ‡³TĆ¼rkƧeTurkutršŸ‡¹šŸ‡·Š£ŠŗрŠ°Ń—Š½ŃŃŒŠŗŠ°UkraiņuuašŸ‡ŗšŸ‡¦magyarUngāruhušŸ‡­šŸ‡ŗŲ§Ų±ŲÆŁˆUrdupkšŸ‡µšŸ‡°O'zbekchaUzbekuuzšŸ‡ŗšŸ‡æDeutschVācudešŸ‡©šŸ‡ŖTiįŗæng Viį»‡tVjetnamieÅ”uvnšŸ‡»šŸ‡³svenskaZviedrusešŸ‡øšŸ‡Ŗ