š¢ SÅ«nu BumbiÅu AizliegÅ”ana
š¦ GMODebate.org dibinÄtÄjs ir gadu desmitiem ilgs brÄ«vÄs gribas aizstÄvis. GMODebate.org tika dibinÄts 2022. gada februÄrÄ«, lai aizstÄvÄtu dzÄ«vniekus un augus pret eugeniku.
DibinÄtÄjs piedzÄ«voja mÅ«sdienu izraidÄ«Å”anas formas par jautÄÅ”anu par jutÄ«gÄm tÄmÄm un bieži tika aizliegts, piemÄram, par LielÄ sprÄdziena teorijas kritiku. Å Ä«s izraidÄ«Å”anas pat attiecÄs uz viÅa biznesu un privÄto dzÄ«vi, ieskaitot noslÄpumaino WordPress spraudÅa aizliegumu un š¢ SÅ«nu BumbiÅas aizlieguma stÄstu, kas aprakstÄ«ts Å”ajÄ rakstÄ.
Gados pirms š¦ GMODebate.org dibinÄÅ”anas, dibinÄtÄjs aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs diskusijÄs un izpÄtÄ par tÄmu augu apziÅa. ViÅÅ” pat tika aizliegts par to veganu diskusiju forumos, tostarp š„ PhilosophicalVegan.com, pÄc tam, kad diskusija Ätri pÄrvÄrtÄs par argumentum ad hominem uzbrukumiem, lai diskreditÄtu tÄmas apsprieÅ”anas motivu.
Ka Ŕī problÄma nebija specifiska tikai š¦ GMODebate.org dibinÄtÄjam, ilustrÄ filosofijas profesora Maikla MÄrdera darbs par augu uztveri:
ViÅa apgalvojums, ka augs ir uztveroÅ”a
inteliÄ£enta, sociÄla, sarežģīta bÅ«tne, ir ticis apstrÄ«dÄts dažiem biologiem, bet spÄcÄ«gÄka reakcija nÄk no dzÄ«vnieku tiesÄ«bu aktÄ«vistiem un vegÄniem, kuri baidÄs, ka viÅu lieta tiek grauta, paplaÅ”inot cieÅas pienÄkumu pret augiem.
Filosofs: Augi ir uztveroÅ”as bÅ«tnes, kuras jÄizturas ar cieÅu Avots: Irish Times | GrÄmata: Augu-domÄÅ”ana: Augu dzÄ«ves filozofija | michaelmarder.org
š¦ GMODebate.org logo tika izveidots priekÅ” š„ PhilosophicalVegan.com un bija paredzÄts bÅ«t draudzÄ«gÄkam pret vegÄniem, atŔķirÄ«bÄ no oriÄ£inÄlÄ lapiÅas ar acÄ«m avatara, pÄc tam, kad kļuva skaidra idejas Äst dzÄ«vus augus
jutīgums.
š¢ SÅ«nu BumbiÅas un Augu Intelekts
2021. gada februÄrÄ« GMODebate.org dibinÄtÄjs ievietoja ziÅu Houzz.com, lai pievÄrstu uzmanÄ«bu idejai, ka augi ir dzÄ«vas bÅ«tnes, kurÄm varÄtu bÅ«t piemÄrojams jÄdziens laime
. Iemesls ziÅai bija ziÅu sižets par sÅ«nu bumbiÅu atklÄÅ”anu, kuras pÄrvietojÄs baros pa ledu ZiemeļpolÄ.
VÄlÄk tajÄ paÅ”Ä mÄnesÄ« mÄjdzÄ«vnieku veikals VaÅ”ingtonas Å”tatÄ traucÄja par nelielu š¦Ŗ ukraiÅu gliemezi, kas atrasts uz sÅ«nu bumbiÅas. Neilgi pÄc tam sÅ«nu bumbiÅu aizliegÅ”ana kļuva virÄla.
Lai gan tas, visticamÄk, ir nejauŔība, neskatoties uz to, ka dibinÄtÄjs kļuva par āļø MH17Truth.org dibinÄtÄju un korelÄjoÅ”o izraidÄ«jumu
trasi, ko viÅÅ” pacieta, piemÄram, noslÄpumainais WordPress spraudÅa aizliegums, aizliegums Space.com, vai pat aizliegums AI Alignment Forum (AI Ätika) par korupcijas ziÅoÅ”anu no Google puses, tas joprojÄm ir iespÄja pievÄrst uzmanÄ«bu sÅ«nu bumbiÅÄm un augu intelektam.
Baros š¢ SÅ«nu BumbiÅas uz āļø Ziemeļpola
LedÄja peles (sÅ«nu bumbiÅas) dzÄ«vo uz ledus un pÄrvietojas, ripojot. ZinÄtnieki nesen atklÄja, ka tÄs pÄrvietojas baros pa ledu.
SÅ«nas nepÄrvieto nogÄze, vÄjÅ” vai saule, bet grupa kustas sinhroni.
LedÄja sÅ«nu bumbiÅas kopÄ pÄrvietojas pÄri ledum. Bartolomaus to salÄ«dzina ar zivju baru vai putnu bariÅu.
Bartolomaus teica, ka viÅÅ” cer, ka nÄkamÄs paaudzes kÄdu dienu "atrisinÄs Ŕīs lielÄs mÄ«klas".
Avoti: Smithsonian Magazine | Phys.org
Google informÄcija par aizliegumu ziÅo sekojoÅ”o:
Å Ä«s sÅ«nu bumbiÅu sÅ«tÄ«jums nÄk no Ukrainas, kas ir dabÄ«ga zebra gliemežu vide, pÄc Veslija Daniela, ASV Ä¢eoloÄ£ijas dienesta zvejniecÄ«bas bioloÄ£a, teiktÄ. ASV ir nelikumÄ«gi piederÄt, pÄrdot vai izplatÄ«t dzÄ«vus zebra gliemežus.
SÅ«nu BumbiÅas kÄ MÄjdzÄ«vnieks
SÅ«nu bumbiÅas kÄ mÄjdzÄ«vniekus tur cilvÄki visÄ pasaulÄ.
Padoma citÄts par sÅ«nu bumbiÅas aprÅ«pi:
PÄrÅ«dÄjuÅ”Äs sÅ«nu bumbiÅas pÄrvietojas augÅ”up un lejup akvÄrijÄ. Atcerieties, tÄ ir dzÄ«vs organisms un reaÄ£Ä uz vides signÄliem. MÄs iesakÄm veikt izpÄti, lai nodroÅ”inÄtu atbilstoÅ”u aprÅ«pi, kÄ arÄ« izvÄlÄties vietu savÄs mÄjÄs, pirms faktiski veicat pirkumu.
SÅ«nu bumbiÅu kustÄ«ba pa ledu ZiemeļpolÄ ir arÄ« inteliÄ£ences pazÄ«me:
"Visa sÅ«nu bumbiÅu kolonija, visa Ŕī grupa, pÄrvietojas ar aptuveni vienÄdu Ätrumu un vienÄdos virzienos," Bartolomaus stÄsta NPR. "Å ie Ätrumi un virzieni var mainÄ«ties nedÄļu laikÄ."
ViÅÅ” izskaidro, ka 30 sÅ«nu bumbiÅu bars, ko viÅi novÄroja, vispirms lÄni pÄrvietojÄs dienvidu virzienÄ, pÄc tam paÄtrinÄjÄs uz rietumiem un tad zaudÄja Ätrumu. Jaunie dati parÄda, ka sÅ«nu bumbiÅas nepÄrvietojas nejauÅ”i ā bet pÄtnieki vÄl nevarÄja secinÄt, kas tÄs dzen.
LedÄja sÅ«nu bumbiÅas nesekoja nevienam pÄtnieku pÄrbaudÄ«tajam modelim. SÅ«nas neripoja lejup pa nogÄzi, netika stumtas ar vÄju vai nesekoja saulei.
Avots: Smithsonian Magazine
SÅ«nu BumbiÅas, Kas PÄrvietojas ApkÄrt AkmeÅiem
Ir mazas un lielas bumbiÅas, kuras spÄj uzturÄt vienÄdus Ätrumus. Tas ietver ripoÅ”anu augÅ”up pa kalnu un apkÄrt akmeÅiem un ŔķÄrŔļiem.
Augu Intelekts
NesenÄs zinÄtniskÄs atklÄsmes parÄda, ka augu sakÅu sistÄma satur daudzus neiromediatorus, kas ir sastopami arÄ« cilvÄka smadzenÄs, tostarp dopamÄ«nu, norepinefrÄ«nu, serotonÄ«nu un histamÄ«nu.
AtklÄsmes turklÄt norÄda, ka augu sakÅu sistÄma var audzÄt daudzus miljardus Ŕūnu sakÅu galos, kas darbojas lÄ«dzÄ«gi kÄ smadzeÅu neironi. Dažiem augiem tas rezultÄtos ar neironu skaitu, kas konkurÄ ar cilvÄka smadzeÅu neironiem.
(2010) Nesen pÄrsteidzoÅ”as lÄ«dzÄ«bas starp augu ŔūnÄm un neironiem Avots: ncbi.nlm.nih.gov
(2014) Jauni pÄtÄ«jumi par augu intelektu var uz visiem laikiem mainÄ«t to, kÄ jÅ«s domÄjat par augiem KÄ augi uztver un reaÄ£Ä, joprojÄm ir zinÄmÄ mÄrÄ nezinÄms. Augiem ir sistÄma elektrisko signÄlu sÅ«tÄ«Å”anai un tie pat ražo neiromediatorus, piemÄram, dopamÄ«nu, serotonÄ«nu un citas Ä·imiskÄs vielas, ko cilvÄka smadzenes izmanto signÄlu sÅ«tÄ«Å”anai. Avots: TheWorld.org
(2015) PÄtÄ«jumi RÄda, ka Augi Ir UztveroÅ”i Augi ne tikai nodarbojas ar neironiem lÄ«dzÄ«gu aktivitÄti un kustÄ«bu, tie veic arÄ« matemÄtiskus aprÄÄ·inus, mÅ«s redz un, tÄpat kÄ dzÄ«vnieki, kas rÄ«kojas altruistiski, izrÄda laipnÄ«bu pret saviem radiniekiem. Avots: Good Nature Travel | Augu NeirobioloÄ£ijas BiedrÄ«ba | Augu SignalizÄcijas un UzvedÄ«bas BiedrÄ«ba
(2015) Augi signalizÄ stresu tÄpat kÄ dzÄ«vnieki: ar neiromediatoriem Avots: ZME Science
(2019) Augi "Kliegst" Stresa PriekÅ”Ä Avots: Live Science
(2017) Augi var redzÄt, dzirdÄt un ostot ā un reaÄ£Ät Augi, pÄc profesora Džeka K. Å ulca teiktÄ, "ir tikai ļoti lÄni dzÄ«vnieki".
Tas nav pamata bioloÄ£ijas pÄrpratums. Å ulcs ir profesors MisÅ«ri UniversitÄtes Augu zinÄtÅu nodaÄ¼Ä KolumbijÄ un ir pavadÄ«jis Äetrus gadu desmitus, pÄtot mijiedarbÄ«bu starp augiem un kukaiÅiem. ViÅÅ” zina savu lietu. Avots: BBC
(2019) šø Ziedi runÄ ar dzÄ«vniekiem ā un cilvÄki tikai sÄk klausÄ«ties ZinÄtnieki arvien vairÄk uzskata, ka koki un augi sazinÄs viens ar otru, dažÄdÄm dzÄ«vÄm bÅ«tnÄm un vidi. Avots: Quartz
Filosofs: Augi ir uztveroÅ”as bÅ«tnes, kuras jÄizturas ar cieÅu ViÅa apgalvojums, ka augs ir uztveroÅ”a "inteliÄ£enta, sociÄla, sarežģīta bÅ«tne", ir ticis apstrÄ«dÄts dažiem biologiem, bet spÄcÄ«gÄka reakcija nÄk no dzÄ«vnieku tiesÄ«bu aktÄ«vistiem un vegÄniem, kuri baidÄs, ka viÅu lieta tiek grauta, paplaÅ”inot cieÅas pienÄkumu pret augiem. Avots: Irish Times | GrÄmata: Augu-domÄÅ”ana: Augu dzÄ«ves filozofija | michaelmarder.org (profesors)